Pirmā vēstule korintiešiem 9
Latviešu valoda Svētā Bībele · 27 verses
- 1 Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es Kristu, mūsu Kungu, neesmu redzējis? Vai jūs neesat mans darbs iekš Tā Kunga?
- 2 Ja es citiem neesmu apustulis, tomēr jums es esmu; jo mana apustuļa amata zieģelis esat jūs, iekš Tā Kunga.
- 3 Mana atbildēšana tiem, kas mani tiesā, ir šī:
- 4 Vai mums nav brīv, ēst un dzert?
- 5 Vai mums nav brīv kādu māsu vest līdz par sievu, tā kā arī tie citi apustuļi un Tā Kunga brāļi un Kefas?
- 6 Jeb vai man un Barnabam vien nav brīv, nestrādāt?
- 7 Kas jel iet karā ar savu maizi? Kas vīna kalnu dēsta un neēd no viņa augļiem? Jeb kas lopus gana un neēd no tā piena?
- 8 Vai es to runāju pēc cilvēku prāta? Jeb vai to nesaka arī pati bauslība?
- 9 Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: Tev nebūs vērsim, kas labību min, purnu apsiet: vai tad Dievam rūp par vēršiem?
- 10 Jeb vai viņš to visu nesaka mūsu labad? Jo mūsu labad ir rakstīts, ka arājam vajag art uz cerību un kūlējam kult uz cerību, ka viņam būs sava daļa.
- 11 Ja mēs jums garīgo mantu esam sējuši, vai tad tā liela lieta, ja jūsu miesīgo pļaujam?
- 12 Ja tad citiem tāda vaļa ir par jums, kāpēc ne jo vairāk mums? Bet mēs šo vaļu neesam lietojuši, bet visu panesam, lai Kristus evaņģēliju neaizkavējam.
- 13 Vai nezināt, ka tie, kas pie svētuma kalpo, no svētuma ēd? Un ka tiem, kam darbs ir pie altāra, daļa ir no altāra?
- 14 Tāpat arī Tas Kungs ir iestādījis, ka tie, kas evaņģēliju sludina, no evaņģēlija pārtiek.
- 15 Bet no tā es nekā neesmu lietojis. Un es to neesmu rakstījis, lai pie manis tā notiek; jo man būtu labāk mirt, nekā ja kāds manu slavu nīcinātu.
- 16 Jo kad es evaņģēliju sludināju, tad man nav ko lielīties; jo tas man jādara; un ak vai, man, ja es evaņģēliju nesludināju!
- 17 Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga; ja ne labprāt, tad tomēr nama turēšana man ir uzticēta.
- 18 Kāda alga tad nu man ir? Ka evaņģēliju sludinādams Kristus evaņģēliju mācu bez maksas, lai neizlietoju savu vaļu pie evaņģēlija.
- 19 Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, ka jo vairāk dvēseļu mantotu.
- 20 Un Jūdiem es esmu tapis par Jūdu, ka Jūdus mantotu; tiem, kas apakš bauslības es esmu tapis kā apakš bauslības, (pats nebūdams apakš bauslības,) ka mantotu tos, kas apakš bauslības.
- 21 Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis tā kā bez bauslības, (pats nebūdams bez bauslības Dieva priekšā, bet stāvēdams iekš bauslības caur Kristu), ka es tos mantotu, kas bez bauslības.
- 22 Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.
- 23 Un to es daru evaņģēlija dēļ, ka man arī kāda daļa pie tā būtu.
- 24 Vai nezināt, ka tie, kas iet skrieties, gan visi skrien, bet viens dabū to goda maksu? Skrieniet tā, ka jūs to dabūjiet.
- 25 Bet ikviens, kas cīkstas, savaldās visās lietās, — viņi tāpēc, ka dabūtu iznīcīgu kroni, bet mēs neiznīcīgu.
- 26 Es tad skrienu, ne tā kā uz ko nezināmu, — es cīnos, ne tā kā gaisu sizdams;
- 27 Bet es savu miesu mērdēju un viņu kalpināju, lai citiem sludinādams pats nekļūstu atmetams.