Salamana pamācības 1
  • 1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
  • 2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
  • 3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
  • 4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
  • 5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
  • 6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
  • 7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
  • 8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
  • 9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
  • 10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
  • 11 Kad tie saka: “Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo bez iemēsla!
  • 12 Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst.
  • 13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
  • 14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.”
  • 15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
  • 16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
  • 17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
  • 18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
  • 19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
  • 20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
  • 21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
  • 22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
  • 23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
  • 24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
  • 25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
  • 26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
  • 27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
  • 28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
  • 29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
  • 30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
  • 31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
  • 32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
  • 33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.