Jāņa evaņģēlijs 1
  • 1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.
  • 2 Tas bija iesākumā pie Dieva.
  • 3 Visas lietas ir darītas caur Viņu, un bez Viņa nekas nav darīts, kas ir darīts.
  • 4 Iekš Viņa bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaišums.
  • 5 Un gaišums spīd tumsībā, un tumsība to nesaņēma.
  • 6 Viens cilvēks bija no Dieva sūtīts, Jānis vārdā.
  • 7 Tas nāca liecības dēļ, ka dotu liecību par To Gaišumu, lai visi caur to ticētu.
  • 8 Viņš pats nebija gaišums, bet ka tas liecību dotu par To Gaišumu.
  • 9 Tam patiesam Gaišumam, kas ikvienu cilvēku apgaismo, bija nākt pasaulē.
  • 10 Viņš bija pasaulē, un pasaule ir caur Viņu darīta; bet pasaule Viņu nepazina.
  • 11 Viņš nāca pie savējiem, un šie Viņu neuzņēma.
  • 12 Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva spēku, palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic uz Viņa Vārdu,
  • 13 Kas ne no asinīm, nedz no miesas gribēšanas, nedz pēc kāda vīra prāta, bet kas no Dieva dzimuši.
  • 14 Un Vārds tapa miesa un dzīvoja mūsu starpā, pilns žēlastības un patiesības, un mēs redzējām Viņa godību, tādu godību, kā Tā vienpiedzimušā Dēla no Tā Tēva.
  • 15 Jānis dod liecību par Viņu un sauc sacīdams: “Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas nāk pēc manis, Tas ir bijis priekš manis. Viņš bija pirmāk nekā es.”
  • 16 Un no Viņa pilnuma mēs visi esam dabūjuši žēlastību uz žēlastību.
  • 17 Jo bauslība ir dota caur Mozu, žēlastība un patiesība ir notikusi caur Jēzu Kristu.
  • 18 Dievu neviens nekad nav redzējis: Vienpiedzimušais Dēls, Tēva klēpī būdams, Tas mums to ir stāstījis.
  • 19 Un šī ir Jāņa liecība, kad tie Jūdi no Jeruzālemes priesterus un Levītus sūtīja, lai tam jautā: “Kas tu esi?”
  • 20 Un viņš apliecināja un neliedzās, un apliecināja: “Es neesmu Kristus.”
  • 21 Un tie tam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Un viņš saka: “Neesmu.” “Vai tu esi tas Pravietis?” Un viņš atbildēja: “Nē”.
  • 22 Tad tie uz viņu sacīja: “Kas tu esi? lai atbildam tiem, kas mūs sūtījuši; ko tu saki par sevi pašu?”
  • 23 Viņš sacīja: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja sacījis.”
  • 24 Un tie izsūtītie bija no farizejiem.
  • 25 Un tie viņam jautāja un uz viņu sacīja: “Kāpēc tad tu kristī, kad tu neesi Tas Kristus, nedz Elija, nedz Pravietis?”
  • 26 Jānis tiem atbildēja un sacīja: “Es kristīju ar ūdeni; bet Tas jūsu vidū iestājies, ko jūs nepazīstat;
  • 27 Tas nāk pēc manis, un ir bijis priekš manis, Tam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.”
  • 28 Tas notika Betanijā viņpus Jordānes upes, kur Jānis kristīja.
  • 29 Otrā dienā Jānis Jēzu ierauga nākam un saka: “Redzi, Tas Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus.
  • 30 Šis ir Tas, par ko es esmu sacījis: pēc manis nāk vīrs, kas bijis priekš manis: jo Viņš bija pirmāk nekā es.
  • 31 Un es Viņu nepazinu: bet lai Viņš Israēlim taptu zināms, tāpēc es esmu nācis, kristīdams ar ūdeni.”
  • 32 Un Jānis deva liecību sacīdams: “Es redzēju Garu nolaižamies no debess kā balodi un paliekam uz Viņa.
  • 33 Un es Viņu nepazinu, bet kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, Tas uz mani sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nolaižamies un paliekam, šis ir Tas, kas kristī ar Svēto Garu.
  • 34 Un es esmu redzējis un liecību devis, ka šis ir Tas Dieva Dēls.”
  • 35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem,
  • 36 Un ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Tas Dieva Jērs!”
  • 37 Un tie divi mācekļi viņu dzirdēja runājam un Jēzum gāja pakaļ.
  • 38 Un Jēzus atgriezdamies un tos redzējis pakaļ nākam, uz tiem saka: “‹Ko jūs meklējat?›” Un tie uz Viņu sacīja: “Rabbi, (tas ir tulkots: mācītājs,) kur Tu mājo?”
  • 39 Viņš uz tiem saka: “‹Nāciet un redziet.›” Tie nāca un redzēja, kur Viņš mājoja, un palika to dienu pie Viņa, un tas bija ap desmito stundu.
  • 40 Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un Viņam gājuši pakaļ.
  • 41 Šis pirmais atrod savu brāli Sīmani un uz to saka: “Mēs to Mesiju esam atraduši (tas ir tulkots: Kristus).”
  • 42 Un viņš to veda pie Jēzus. Un Jēzus to uzlūkoja un sacīja: “‹Tu esi Sīmanis, Jonas dēls, tu tapsi saukts Kefas,›” tas ir tulkots: Pēteris.
  • 43 Otrā dienā Jēzus gribēja iziet uz Galileju un atrod Filipu un uz to saka: “‹Nāc Man pakaļ.›”
  • 44 Un Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
  • 45 Filips atrod Natanaēli un uz to saka: “Par ko Mozus bauslībā rakstījis un pravieši, To mēs esam atraduši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu.”
  • 46 Un Natanaēls uz to sacīja: “Vai no Nacaretes var būt kāds labums?” Filips uz to saka: “Nāc un redzi!”
  • 47 Jēzus redzēja Natanaēli nākam, un par to saka: “‹Redzi, patiesi viens Israēlietis, iekš kā viltības nav.›”
  • 48 Natanaēls uz Viņu saka: “Kā Tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Es tevi redzēju, pirms Filips tevi aicināja, kad tu biji apakš vīģes koka.›”
  • 49 Natanaēls atbildēja un uz Viņu saka: “Rabbi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš.”
  • 50 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Tādēļ tu tici, ka Es tev esmu sacījis: Es tevi redzēju apakš vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas nekā tās. ›”
  • 51 Un Viņš uz to saka: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz To Cilvēka Dēlu.›”