Jāņa evaņģēlijs 21
Latviešu valoda Svētā Bībele · 25 verses
- 1 Pēc tam Jēzus mācekļiem atkal parādījās pie Tiberijas jūras, un Viņš tā parādījās.
- 2 Tur bija kopā Sīmanis Pēteris un Toms, dvīnis saukts, un Natanaēls no Kānas iekš Galilejas un Cebedeja dēli un divi citi no Viņa mācekļiem.
- 3 Sīmanis Pēteris uz tiem saka: “Es iešu zvejot.” Tad tie uz viņu saka: “Mēs arī iesim tev līdz!” Tad tie izgāja un tūdaļ iekāpa laivā un nekā nedabūja tajā naktī.
- 4 Bet kad gaisma jau bija aususi, Jēzus stāvēja malā, un mācekļi nezināja, to esam Jēzu.
- 5 Tad Jēzus uz tiem saka: “‹Bērni, vai jums nav ko ēst?›” Tie Viņam atbildēja: “Nav nekā!”
- 6 Bet Viņš uz tiem sacīja: “‹Metiet tīklu pa laivas labo pusi, tad jūs atradīsiet.›” Tad tie izmeta tīklu un vairs nespēja to vilkt tā pulka zivju dēļ.
- 7 Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, uz Pēteri saka: “Tas ir Tas Kungs!” Tad Pēteris dzirdēdams, ka Tas esot Tas Kungs, drēbi apvilka (jo viņš bija noģērbies) un iemetās jūrā.
- 8 Bet citi mācekļi nāca ar laivu, jo tie nebija tālu no malas, bet pie divsimt olekšu nost, un vilka tīklu ar zivīm.
- 9 Kad tie nu izkāpa pie malas, tad tie redzēja ogles liktas un zivis uz tām un maizi.
- 10 Jēzus uz tiem saka: “‹Atnesiet šurp no tām zivīm, ko jūs tagad esat dabūjuši.›”
- 11 Sīmanis Pēteris iekāpa un to tīklu izvilka malā pilnu ar lielām zivīm, pusotru simts un trīs. Un jebšu to tik daudz bija, tomēr tas tīkls nesaplīsa.
- 12 Jēzus uz tiem saka: “‹Nāciet un turiet azaidu.›” Bet neviens no mācekļiem nedrīkstēja Viņam jautāt, kas Tu esi? Jo tie gan zināja, ka Viņš bija Tas Kungs.
- 13 Tad Jēzus nāk un maizi ņem un tiem to dod, tā arī no zivīm.
- 14 Šī nu trešā reize, ka Jēzus Saviem mācekļiem parādījies pēc Savas augšām celšanās no miroņiem.
- 15 Kad tie nu azaidu bija noturējuši, tad Jēzus uz Sīmani Pēteri saka: “‹Sīmani, Jonas dēls, vai tu Mani vairāk mīli nekā šie?›” Tas uz Viņu saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlēju.” Viņš uz to saka: “‹Gani Manus jērus!›”
- 16 Atkal otru reiz Viņš uz to saka: “‹Sīmani, Jonas dēls, vai tu Mani mīli?›” Tas uz Viņu saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlēju.” Viņš uz to saka: “‹Gani Manas avis!›”
- 17 Trešo reiz Viņš uz to saka: “‹Sīmani, Jonas dēls, vai tu Mani mīli?›” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo lāgu uz to sacīja: “Vai tu Mani mīli?” Un sacīja uz Viņu: “Kungs Tu visas lietas zini; Tu zini, ka es Tevi mīlēju.” Jēzus uz to saka: “‹Gani Manas avis!›
- 18 ‹Patiesi, patiesi, Es tev saku: tu, jaunāks būdams, pats esi jozies un esi gājis, kur gribēdams; bet, vecs tapis, tu savas rokas izstiepsi, un cits tevi jozīs un tevi vedīs, kur tu negribi.›”
- 19 Bet to Viņš sacīja, gribēdams rādīt, ar kādu nāvi tam bija Dievu godāt. Un to runājis Viņš uz to saka: “‹Nāc Man pakaļ!›”
- 20 Un Pēteris apgriezies redz mācekli, ko Jēzus mīlēja, pakaļ nākam, kas arī pie tā vakariņa pie Viņa krūtīm bija gulējis un sacījis: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos?
- 21 Kad Pēteris to redzēja, tad viņš saka uz Jēzu: “Kungs, kas tad būs ar šo?”
- 22 Jēzus uz to saka: “‹Ja Es gribu, ka šis paliek, kamēr Es nāku, kas tev par to? Nāc tu Man pakaļ!›”
- 23 Tad šī valoda cēlās starp tiem brāļiem: “Šis māceklis nemirs.” Bet Jēzus viņam nebija sacījis, ka viņš nemirs, bet: “‹Ja Es gribu, ka viņš paliek, kamēr Es nāku, kas tev par to?›”
- 24 Šis ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un tās ir sarakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība uzticama.
- 25 (Un vēl daudz citas lietas Jēzus ir darījis, un ja visas tās pēc kārtas uzrakstītu, tad man šķiet, ka arī visa pasaule tās sarakstītas grāmatas nevarētu saņemt. Āmen.)