Jāņa evaņģēlijs 18
Latviešu valoda Svētā Bībele · 40 verses
- 1 To sacījis Jēzus izgāja ar Saviem mācekļiem pār Kidronas upi; tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja.
- 2 Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem.
- 3 Tad Jūdas, karavīru pulku ņēmis pie sevis un sulaiņus no tiem augstiem priesteriem un farizejiem, tur nonāk ar lāpām, eļļas svecēm un kara ieročiem.
- 4 Jēzus nu visu zinādams, kas Viņam notikšot, gāja tiem pretim un uz tiem saka: “‹Ko jūs meklējat?›”
- 5 Tie Viņam atbildēja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus uz tiem saka: “‹Es tas esmu.›” Un pie tiem stāvēja arī Jūdas, kas Viņu nodeva.
- 6 Kad nu Jēzus uz tiem sacīja: “‹Es tas esmu;›” tad tie atkāpās atpakaļ un krita pie zemes.
- 7 Tad Viņš tiem atkal vaicāja: “‹Ko jūs meklējat?›” Un tie sacīja: “Jēzu no Nacaretes.”
- 8 Jēzus atbildēja: “‹Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja tad jūs Mani meklējat, tad lieciet šos mierā.›”
- 9 Ka vārds taptu piepildīts, ko Viņš bija sacījis: “‹Es nevienu neesmu pazaudējis no tiem, ko Tu Man esi devis.›”
- 10 Bet Sīmanis Pēteris, kam zobens bija, to izvilcis cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta labo ausi, un kalpa vārds bija Malhus.
- 11 Tad Jēzus uz Pēteri sacīja: “‹Bāz savu zobenu makstīs; vai Man nebūs to biķeri dzert, ko Mans Tēvs Man ir devis?›”
- 12 Tad tas pulks un virsnieks un Jūdu sulaiņi Jēzu saņēma un sēja,
- 13 Un Viņu veda papriekš pie Annas, tas bija sievas tēvs Kajafasm, kas bija tā gada augstais priesteris.
- 14 Bet Kajafas bija tas, kas Jūdiem padomu bija devis, labi esot, ka viens cilvēks mirtu par tautu.
- 15 Un Sīmanis Pēteris un vēl otrs māceklis Jēzum gāja pakaļ, un šis māceklis augstam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
- 16 Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas augstam priesterim bija pazīstams, izgāja un runāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri iekšā.
- 17 Tad kalpone, kas bija durvju sargātāja, saka uz Pēteri: “Vai tu arīdzan neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem?” Tas saka: “Es neesmu.”
- 18 Un kalpi un sulaiņi stāvēja un uguni bija sakūruši no oglēm, jo bija auksts, un tie sildījās. Bet arī Pēteris pie tiem stāvēja un sildījās.
- 19 Tad augstais priesteris Jēzum vaicāja par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību.
- 20 Jēzus tam atbildēja: “‹Es droši un skaidri esmu runājis uz pasauli, Es allaž esmu mācījis sinagogā un Dieva namā, kur visi Jūdi saiet, un neko neesmu runājis kaktā.›
- 21 ‹Ko tu Man jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; redzi, tie zin, ko Es esmu sacījis.›”
- 22 Bet Jēzum to runājot viens no sulaiņiem, kas klāt stāvēja, Viņam sita vaigā un sacīja: “Vai Tu tā atbildi augstam priesterim?”
- 23 Jēzus tam atbildēja: “‹Kad Es esmu nepareizi runājis, tad pierādi, ka tas ir nepareizi; bet kad esmu pareizi runājis, kam tad tu Mani siti?›”
- 24 Tad Annas Viņu sūtīja saistītu pie Kajafas, augstā priestera.
- 25 Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie uz viņu sacīja: “Vai tu arīdzan neesi viens no Viņa mācekļiem?” Tas liedzās un sacīja: “Es neesmu.”
- 26 Tad viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris labo ausi bija nocirtis, saka: “Vai es tevi neredzēju dārzā pie Viņa?”
- 27 Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
- 28 Tad tie Jēzu veda no Kajafas uz tiesas namu, un vēl bija agrs (rīts). Un paši neiegāja tiesas namā, ka netaptu nešķīsti, bet ka varētu ēst Pashā jēru.
- 29 Tad Pilāts pie tiem izgāja ārā un sacīja: “Ko jūs sūdzat par šo Cilvēku?”
- 30 Tie atbildēja un uz viņu sacīja: “Ja Šis nebūtu ļauna darītājs, tad mēs To tev nebūtu nodevuši.”
- 31 Tad Pilāts uz tiem sacīja: “Tad ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc savas bauslības.” Tad Jūdi uz viņu sacīja: “Mums nav brīv nevienu nonāvēt.”
- 32 Ka Jēzus vārds taptu piepildīts, ko Viņš sacīja norādīdams, ar kādu nāvi Viņam būs mirt.
- 33 Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un Jēzu aicināja un uz To sacīja: “Vai Tu esi Jūdu Ķēniņš?”
- 34 Jēzus tam atbildēja: “‹Vai tu to runā pats no sevis? Jeb vai citi tev to par Mani sacījuši?›”
- 35 Pilāts atbildēja: “Vai es esmu Jūds? Tava tauta un augstie priesteri Tevi man nodevuši; ko Tu esi darījis?”
- 36 Jēzus atbildēja: “‹Mana valstība nav no šīs pasaules; ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, tad Mani kalpi par to kautos, ka Es tiem Jūdiem netaptu nodots. Bet nu Mana valstība nav no tejienes›.”
- 37 Tad Pilāts uz Viņu sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “‹Tu to saki, Es esmu Ķēniņš. Es tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, ka Man būs patiesību apliecināt. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.›”
- 38 Pilāts uz Viņu saka: “Kas ir patiesība?” Un to sacījis viņš atkal izgāja ārā pie tiem Jūdiem un uz tiem saka: “Es pie Tā nekādas vainas neatrodu.
- 39 Bet jums ir ieradums, ka es jums vienu atlaižu uz Pashā. Vai jūs nu gribat, lai es jums atlaižu Jūdu Ķēniņu?”
- 40 Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne to, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.