Jāņa evaņģēlijs 7
  • 1 Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka Jūdi Viņu meklēja nokaut.
  • 2 Un Jūdu lieveņu svētki bija tuvu.
  • 3 Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
  • 4 Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”
  • 5 Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.
  • 6 Tad Jēzus uz tiem saka: “‹Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.›
  • 7 ‹Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.›
  • 8 ‹Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.›”
  • 9 Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.
  • 10 Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.
  • 11 Tad Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”
  • 12 Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš ļaudis pieviļ.”
  • 13 Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no Jūdiem.
  • 14 Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.
  • 15 Un Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis rakstus zin un tomēr tos nav mācījies?”
  • 16 Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “‹Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.›
  • 17 ‹Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.›
  • 18 ‹Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.›
  • 19 ‹Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?›”
  • 20 Ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”
  • 21 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.›
  • 22 ‹Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (ne tā kā tā būtu no Mozus, bet no tēviem,) un jūs cilvēku apgraizāt sabatā.›
  • 23 ‹Ja cilvēks apgraizīšanu dabū sabatā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?›
  • 24 ‹Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.›”
  • 25 Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?
  • 26 Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Tas Kristus?
  • 27 Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Tas Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Tas ir.”
  • 28 Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “‹Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.›
  • 29 ‹Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.›”
  • 30 Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
  • 31 Bet daudz no ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”
  • 32 Tie farizeji dzirdēja, ka ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.
  • 33 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.›
  • 34 ‹Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.›”
  • 35 Tad Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?
  • 36 Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: ‹jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?›”
  • 37 Un beidzamājā, lielajā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “‹Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!›
  • 38 ‹Kas tic uz Mani, kā raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.›”
  • 39 Un Viņš to sacīja par Garu, ko tiem bija dabūt, kas tic uz Viņu; jo Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.
  • 40 Tad daudz no ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir pravietis.”
  • 41 Citi sacīja: “Viņš ir Tas Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?
  • 42 Vai raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”
  • 43 Tad šķelšanās cēlās starp ļaudīm Viņa dēļ.
  • 44 Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.
  • 45 Tad sulaiņi nāca pie augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”
  • 46 Sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”
  • 47 Tad farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?
  • 48 Vai gan kāds no virsniekiem jeb no farizejiem uz Viņu ticējis?
  • 49 Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”
  • 50 Nikodēms, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:
  • 51 “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā papriekš par viņu nav izklausinājusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”
  • 52 Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”
  • 53 Un ikviens nogāja savā namā.