Salamana pamācības 8
Latviešu valoda Svētā Bībele · 36 verses
- 1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
- 2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
- 3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
- 4 “Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
- 5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
- 6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
- 7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
- 8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
- 9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
- 10 Pieņemiet manu mācību labāk nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
- 11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
- 12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
- 13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
- 14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
- 15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
- 16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
- 17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani rūpīgi meklē, tie mani atrod.
- 18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
- 19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
- 20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
- 21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
- 22 Tas Kungs mani nolika par Sava ceļa iesākumu, par Savu radījumu pirmaju no mūžības.
- 23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
- 24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
- 25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
- 26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
- 27 Kad Viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad Viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
- 28 Kad Viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
- 29 Kad Viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad Viņš nostiprināja zemes pamatus:
- 30 Tad es biju pie Viņa tā izdarītāja un biju Viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
- 31 Es līksmojos Viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
- 32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
- 33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
- 34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
- 35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
- 36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.”