Otrā Mozus grāmata 30 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 Tev būs taisīt arī kvēpināmu altāri kvēpināšanai; no akācijas koka tev to būs taisīt.

2 Viena olekts lai ir viņa garums un viena olekts viņa platums, četrkantīgam tam būs būt, bet divas olektis lai ir viņa augstums; — viņa ragiem būs iziet no tā.

3 Un tev viņu būs apvilkt ar tīru zeltu, viņa virsu un viņa sienas visapkārt, arī viņa ragus.

4 Un tev būs viņam taisīt zelta kroni visapkārt, tev būs taisīt arī divus zelta riņķus apakš viņa kroņa; tev tos būs taisīt, ka abiem viņa sāniem tur var ielikt nesamās kārtis, ka viņu ar tām var nest.

5 Un tās nesamās kārtis tev būs taisīt no akācijas koka un tās apvilkt ar zeltu.

6 Un tev viņu būs nolikt priekš tā priekškaramā, kas būs liecības šķirsta priekšā, priekš salīdzināšanas vāka, kas virsū uz tās liecības; tur būs mūsu saiešanas vieta.

7 Un Āronam uz tā būs iededzināt saldas kvēpināmās zāles, ik rītu, kad viņš tos eļļas lukturīšus šķīstījis, tad viņam tās būs iededzināt.

8 Un kad Ārons tos eļļas lukturīšus uzliek ap vakara laiku, tad viņam atkal būs iededzināt kvēpināmās zāles, vienmēr priekš Tā Kunga uz jūsu pēcnākamiem.

9 Tev uz tā nebūs iededzināt svešas kvēpināmās zāles, nedz dedzināmu upuri, nedz ēdamu upuri; tev arī nebūs liet uz to dzeramu upuri.

10 Un Āronam vienreiz gadskārtā viņa ragus būs salīdzināt ar grēku upura asinīm par salīdzināšanu; vienreiz gadskārtā to būs salīdzināt uz jūsu pēcnākamiem, tas altāris ir Tam Kungam augsti svēts.

11 Vēl Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

12 Ja tu Israēla bērnus skaitīsi pēc viņu pulkiem, tad ikvienam par savas dvēseles atpestīšanu būs upurēt Tam Kungam, kad tu tos skaitīsi, lai nekāda mocība uz viņiem nenāk, kad tu tos skaiti.

13 Tas tiem jādod: ikvienam, kas top skaitīts, būs dot pussēķeli pēc svētās vietas sēķeļa, (šis sēķelis ir divdesmit ģeras); tas pussēķelis ir cilājamais upuris Tam Kungam.

14 Ikvienam, kas pie skaitīšanas divdesmit gadus vecs un pāri, būs dot Tā Kunga cilājamo upuri.

15 Bagātam nebūs vairāk un nabagam nebūs mazāk dot nekā to pussēķeli, ko būs dot Tam Kungam par cilājamu upuri, par dvēseles salīdzināšanu.

16 Tev tad to salīdzināšanas naudu būs ņemt no Israēla bērniem, un nolikt kalpošanai pie saiešanas telts; un tas Israēla bērniem būs par piemiņu Tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles top salīdzinātas.

17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

18 Tev būs taisīt arī mazgājamu trauku no vara, un viņa kāju arīdzan no vara, priekš mazgāšanas, un tev to būs nolikt starp saiešanas telti un altāri un tur ieliet ūdeni,

19 Ka Ārons un viņa dēli tur var mazgāt savas rokas un savas kājas.

20 Kad tiem jāiet saiešanas teltī, tad tiem ar ūdeni būs mazgāties, ka tie nemirst, vai kad tie nāk kalpot pie altāra un iededzināt uguni Tam Kungam.

21 Tad tiem būs mazgāt savas rokas un savas kājas, ka tie nemirst, un tas tiem būs par likumu, viņam un viņa dzimumam mūžīgi, uz viņu pēcnākamiem.

22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

23 Un tu ņem dārgas zāles, it šķīstas mirres, piecsimt sēķeļus, un pusi kanēli, proti divsimt un piecdesmit sēķeļus, un kalmes divsimt un piecdesmit sēķeļus,

24 Un laurus piecsimt sēķeļus, pēc svētās vietas sēķeļa, un vienu innu eļļas no eļļas kokiem.

25 Un taisi no tā to svēto svaidāmo eļļu, svaidāmu zalvi, kā aptieķeri mēdz taisīt; tā būs tā svētā svaidāmā eļļa.

26 Un svaidi ar to saiešanas telti un liecības šķirstu,

27 To galdu ar visiem viņa rīkiem un to lukturi ar viņa rīkiem un to kvēpināmo altāri,

28 Un to dedzināmo upuru altāri ar visiem viņa rīkiem un to mazgājamo trauku ar viņa kāju.

29 Tev tos būs svētīt, ka tie ir augsti svēti; ikviens, kas tos aizskar, lai ir svēts.

30 Tev arī būs svaidīt Āronu un viņa dēlus, un tev tos būs iesvētīt, ka tie ir Mani priesteri.

31 Un tev būs runāt uz Israēla bērniem un sacīt: šī būs tā svētā svaidāmā eļļa priekš Manis uz jūsu pēcnākamiem.

32 To nebūs liet uz nekāda cilvēka miesu, jums arī nebūs tādu taisīt, kas tai līdzīga; tā ir svēta, lai tā jums ir svēta.

33 Kas tādu taisīs, kas tai ir līdzīga, un kas no tās lies uz kādu svešinieku, tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.

34 Vēl Tas Kungs sacīja uz Mozu: ņem zāles, kas dod labu smaržu, mirres un oniksu un galbanu, šīs saldās smaržas zāles ar šķīstu vīraku vienādā svarā,

35 Un taisi no tā kvēpināmās zāles, kā aptieķeri mēdz taisīt, sālītas, šķīstas, svētas.

36 Un tev tās būs sagrūst it smalki, un no tām nolikt tās liecības priekšā saiešanas teltī, kur būs mūsu saiešanas vieta; tās lai jums ir augsti svētas.

37 Bet tādas kvēpināmās zāles, kā šīs ir taisītas, jums priekš sevis nebūs taisīt, tām būs būt svētām Tam Kungam.

38 Kas tādas taisīs, kas tām līdzīgas un ar tām kvēpinās, tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.