Vēstule romiešiem 2
Latviešu valoda Svētā Bībele · 29 verses
- 1 Tāpēc tu, ak cilvēks, esi nepiedodams, ikviens, kas tiesā; jo kurā lietā tu otru tiesā, tu pats sevi notiesā, jo tu tās pašas lietas dari, tu tiesātājs.
- 2 Bet mēs zinām, ka Dieva sodība tiem tiešām uzies, kas tādas lietas dara.
- 3 Bet vai tu, ak cilvēks, gan domā, ka tu izbēgsi Dieva sodībai, tos tiesādams, kas tādas lietas dara, un pats tās darīdams?
- 4 Jeb vai tu nicini Viņa laipnības un pacietības un lēnprātības bagātību, nezinādams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos no grēkiem?
- 5 Bet tu pēc savas cietas un neatgriezīgas sirds sev pašam krājies par mantu dusmību uz dusmības dienu, kad Dievs parādīs taisnu spriedumu,
- 6 Kas ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:
- 7 Tiem, kas pastāvīgi labā darbā godu un slavu un neiznīcību meklē — mūžīgu dzīvošanu;
- 8 Bet tiem, kas ir rējēji un nepaklausa patiesībai, bet paklausa netaisnībai — dusmību un bardzību.
- 9 Bēdas un izbailes ikkatrai cilvēka dvēselei, kas ļaunu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim;
- 10 Bet gods un slava un miers ikkatram, kas labu dara, papriekš Jūdam un arī Grieķim.
- 11 Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
- 12 Jo kas bez bauslības grēkojuši, tie arī bez bauslības pazudīs; un kas apakš bauslības grēkojuši, tie pēc bauslības taps tiesāti —
- 13 (Jo ne bauslības klausītāji Dieva priekšā taisni, bet bauslības darītāji taps taisnoti.
- 14 Jo ja pagāni, kam bauslības nav, no savas dabas dara pēc bauslības, tad šie, kam bauslības nav, paši sev ir par bauslību.
- 15 Tie tad parāda, bauslības darbu esam ierakstītu viņu sirdīs caur to, ka viņu sirdsapziņa tiem liecību dod, un tās domas savā starpā vai apsūdzēs, vai arī aizstāvēs,) —
- 16 Tanī dienā, kad Dievs cilvēku noslēpumus tiesās pēc mana evaņģēlija caur Jēzu Kristu.
- 17 Raugi, tu saucies Jūds un paļaujies uz bauslību un lielies ar Dievu
- 18 Un zini Viņa prātu, un bauslībā mācīts izšķīri, kas labs un kas ļauns;
- 19 Un tu ņemies akliem būt vadonis un gaišums tiem, kas ir tumsībā,
- 20 Neprātīgiem pamācītājs un nejēgām mācītājs, kam ir atzīšanas un patiesības raksts bauslībā.
- 21 Tad nu citu mācīdams pats sevi nemāci. Tu sludini, ka nebūs zagt, pats zodz.
- 22 Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, pats laulību pārkāpi. Tu elkadievus turi negantus, pats esi svētuma laupītājs.
- 23 Tu lielies ar bauslību, pats Dievu pulgo caur bauslības pārkāpšanu.
- 24 Jo Dieva vārds jūsu dēļ top zaimots pagānu starpā, itin kā ir rakstīts.
- 25 Jo apgraizīšana gan ir derīga, ja tu bauslību dari; bet ja esi bauslības pārkāpējs, tad tavs apgraizījums ir tapis par priekšādu.
- 26 Ja nu priekšāda bauslības likumus tur, vai tad viņu priekšāda netaps turēta par apgraizījumu?
- 27 Un tad tā priekšāda, kas no dabas tāda ir un bauslību tur, tiesās tevi, kas pie raksta un apgraizīšanas esi bauslības pārkāpējs.
- 28 Jo tas nav Jūds, kas no ārienes tāds ir; nedz tā ir apgraizīšana, kas no ārienes pie miesas.
- 29 Bet tas ir Jūds, kas no iekšienes tāds, un tā ir sirds apgraizīšana, kas garā un ne rakstā; tam ir teikšana ne no cilvēkiem, bet no Dieva.