Vēstule ebrejiem 10
Latviešu valoda Svētā Bībele · 39 verses
- 1 Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, ne to lietu ģīmis pats, un ar tiem upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus.
- 2 Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti.
- 3 Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana.
- 4 Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem.
- 5 Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet to miesu Tu Man esi sataisījis.
- 6 Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši.
- 7 Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs!
- 8 Kad Viņš papriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti);
- 9 Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ pirmo, ka Viņš otru ieceltu.
- 10 Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz.
- 11 Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt;
- 12 Bet Šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas.
- 13 Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām.
- 14 Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.
- 15 Un Svētais Gars mums to arīdzan apliecina; jo kad Viņš papriekš bija sacījis:
- 16 Šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un tos rakstīšu viņu prātā;
- 17 Un Es vairs nepieminēšu viņu grēkus un viņu netaisnības.
- 18 Kur nu ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēku.
- 19 Kad nu, brāļi, mums ir drošība, ieiet svētā vietā caur Jēzus asinīm,
- 20 Ko Viņš mums ir sataisījis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaramo autu, tas ir, caur Savu miesu;
- 21 Un kad nu mums ir augsts priesteris pār Dieva namu:
- 22 Lai pieejam ar patiesīgu sirdi iekš pilnīgas ticības, apslacināti savās sirdīs, vaļā no ļaunas apzināšanās;
- 23 Un pie miesas nomazgāti ar šķīstu ūdeni, lai mēs cerības apliecināšanu paturam nešaubīgu, (jo Tas ir uzticīgs, kas to apsolījis).
- 24 Un lai mēs cits citu vērā ņemamies ar skubināšanu pie mīlestības un labiem darbiem,
- 25 Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.
- 26 Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,
- 27 Bet briesmīga sodības gaidīšana un uguns karstums, kas pretiniekus aprīs.
- 28 Ja kāds Mozus bauslību nicinājis, tam bez apžēlošanas caur diviem vai trim lieciniekiem jāmirst.
- 29 Cik gan, domājiet, grūtāku sodību būs pelnījis tas, kas Dieva Dēlu min ar kājām un derības asinis, caur ko viņš svētīts, tur par nesvētām, un kas žēlastības Garu ir nievājis?
- 30 Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Un atkal: Tas Kungs tiesās Savus ļaudis.
- 31 Briesmīga lieta ir, iekrist Dzīvā Dieva rokās.
- 32 Bet pieminiet iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās,
- 33 Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.
- 34 Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.
- 35 Tāpēc neatmetiet savu sirds drošību, jo tai ir liela alga.
- 36 Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet apsolīto svētību.
- 37 Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.
- 38 Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā Manai dvēselei nav labs prāts.
- 39 Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.