Vēstule ebrejiem 6
  • 1 Tāpēc nerunāsim par kristīgām sākuma mācībām, bet dosimies uz pilnību, ne atkal pamatu likdami ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ar ticību uz Dievu,
  • 2 Ar mācību par kristību, par roku uzlikšanu, par miroņu augšāmcelšanos, par mūžīgu sodību.
  • 3 Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs to ļauj.
  • 4 Jo tas nevar būt, ka tie, kas vienreiz bijuši apgaismoti un baudījuši debesu dāvanas un daļu dabūjuši pie Svētā Gara,
  • 5 Un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus,
  • 6 Un atkāpjas, ka tie atkal varētu tapt atjaunoti uz atgriešanos no grēkiem, jo tie Dieva Dēlu sev atkal krustā sit un liek smieklā.
  • 7 Jo tā zeme, kas iedzer to daudzkārt līstošo lietu un nes derīgu zāli tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, tā dabū svētību no Dieva.
  • 8 Bet kas ērkšķus un dadžus nes, tā ir nederīga, un tai lāsts ir tuvu, un gals degšanā.
  • 9 Bet no jums, mīļie, mēs ceram ko labāku, un ka dzīsities pēc pestīšanas, jebšu tā runājam.
  • 10 Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet.
  • 11 Bet mēs gribam, ka ikviens no jums parāda to pašu uzcītību uz cerības pilnību līdz galam;
  • 12 Lai jūs netopat kūtri, bet tiem dzenaties pakaļ, kas caur ticību un pacietīgu gaidīšanu iemanto apsolīšanas.
  • 13 Jo kad Dievs Ābrahāmam apsolīšanu deva, un kad Viņš nevarēja pie nekāda lielāka zvērēt, tad Viņš zvērēja pie Sevis paša,
  • 14 Sacīdams: patiesi, Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.
  • 15 Un tā Ābrahāms pacietīgi gaidīdams to dabūja, kas bija apsolīts.
  • 16 Jo cilvēki zvēr pie kāda lielāka nekā viņi paši, un zvērēšana viņiem nobeidz visu strīdu un ir par apstiprināšanu.
  • 17 Tad nu Dievs, gribēdams apsolīšanas mantiniekiem Savu nepārvēršamo padomu jo skaidri parādīt, zvērēdams vidū nācis;
  • 18 Ka mēs caur divām nepārvēršamām lietām — jo nevar būt, ka Dievs melotu — dabūtu stipru iepriecināšanu, mēs, kas steidzamies solīto cerību saņemt;
  • 19 Tā mums ir tā kā uzticīgs un stiprs dvēseles enkurs, kas ieķerās priekškaramā auta iekšpusē.
  • 20 Kur Jēzus kā priekštecētājs par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību.