Lūkas evaņģēlijs 21 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā.

2 Un Viņš arī redzēja, ka viena nabaga atraitne divas artavas iemeta tur iekšā,

3 Un sacīja: “‹Es jums tiešām saku, ka šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi, nekā visi.›

4 ‹Jo šie visi no savas bagātības ir iemetuši pie Dieva dāvanām, bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu savu padomu, cik viņai bija.›”

5 Un kādiem par Dieva namu runājot, ka tas esot izgreznots ar dārgiem akmeņiem un jaukām uzkārtām dāvanām, Viņš sacīja:

6 “‹Laiks nāks, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens netaps pamests, ko nenolauzīs.›”

7 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, kad tad tas būs? Un kāda tā zīme, kad šīs lietas notiks?”

8 Bet Viņš sacīja: “‹Pielūkojiet, ka jūs netopat pievilti. Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu; un laiks ir tuvu klāt nācis. Tad nu neejat viņiem pakaļ,›

9 ‹Bet kad jūs dzirdēsiet karus un dumpjus, tad neiztrūcinieties, jo šim visam būs papriekš notikt, bet tūdaļ vēl nav gals.›”

10 Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.›

11 ‹Un lielas zemes trīcēšanas būs dažās vietās un bada laiki un mēris arī bailīgas lietas un lielas zīmes no debesīm notiks.›

12 ‹Bet pirms viss tas notiks, tie savas rokas jums pieliks un jūs vajās un nodos sinagogās un cietumos, un jūs vedīs priekš ķēniņiem un valdniekiem Mana Vārda dēļ.›

13 ‹Bet tas notiks jums par liecību.›

14 ‹Tad nu apņematies savās sirdīs, nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.›

15 ‹Jo Es jums došu muti un gudrību, kam nevarēs pretī runāt nedz pretī stāvēt neviens no tiem, kas pret jums ceļas.›

16 ‹Bet jūs tapsiet nodoti arī no vecākiem un brāļiem un radiem un draugiem. Un tie citus no jums nonāvēs.›

17 ‹Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ.›

18 ‹Un tomēr ne matam no jūsu galvas nebūs zust.›

19 ‹Caur savu pacietību izglābsiet savas dvēseles.›

20 ‹Bet kad jūs redzēsiet Jeruzālemi visapkārt apstātu no karaspēka, tad zināt, ka viņas izpostīšana ir tuvu klāt.›

21 ‹Tad lai bēg kalnos, kas ir Jūdu zemē, un lai steidzās projām, kas ir viņas vidū; un tie, kas uz laukiem, lai neiet tur iekšā.›

22 ‹Jo šīs ir atriebšanas dienas, lai viss top piepildīts, kas ir rakstīts.›

23 ‹Bet ak vai, grūtām un zīdītājām tanīs dienās, jo tur būs lielas bēdas virs zemes un dusmas pār šo tautu.›

24 ‹Un tie kritīs caur zobena asmeni un gūstīti taps novesti pie visām tautām, un Jeruzāleme taps samīdīta no pagāniem, tiekams pagānu laiki būs piepildīti.›

25 ‹Un zīmes notiks pie saules, pie mēneša un pie zvaigznēm, un virs zemes ļaudīm būs bail, un tie būs pārbijušies, un jūra un ūdens viļņi kauks.›

26 ‹Un cilvēki nīcin iznīks no bailības, gaidīdami lietas, kas nāks virs zemes, jo debess stiprumi kustināsies.›

27 ‹Un tad tie redzēs To Cilvēka Dēlu padebesī nākam ar lielu spēku un godu.›

28 ‹Bet kad tas iesāks notikt, tad savas galvas paceldami skatāties uz augšu, tāpēc ka jūsu pestīšana jo tuvu nāk.›”

29 Un Viņš tiem sacīja vienu līdzību: “‹Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!›

30 ‹Tūdaļ kad tie izplaukst, tad jūs to redzēdami paši nomaniet, ka vasara jau tuvu.›

31 ‹Tā tad arī, redzēdami šo visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.›

32 ‹Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.›

33 ‹Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.›

34 ‹Bet sargājaties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu un piedzeršanos, un ar rūpēm par šo dzīvi›‹, un ka šī diena piepeši jums neuzbrūk.›

35 ‹Jo viņa nāks, kā kāds slazda valgs pār visiem, kas dzīvo pa visu zemes virsu.›

36 ‹Tāpēc esiet modrīgi allažiņ un lūdziet, lai varat šim visam izbēgt, kas notiks, un pastāvēt Tā Cilvēka Dēla priekšā.›”

37 Un Viņš dienā bija Dieva namā mācīdams; un naktī Viņš izgāja un palika kalnā, kas top saukts Eļļas kalns.

38 Un visi ļaudis nāca agri no rīta pie Viņa Dieva namā, Viņu klausīties.