Lūkas evaņģēlijs 22
Latviešu valoda Svētā Bībele · 71 verses
- 1 Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu.
- 2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nokaut; jo tie bijās no ļaudīm.
- 3 Bet sātans iegāja iekš Jūdasa, kas tapa saukts Iskariots un bija viens no tiem divpadsmit.
- 4 Un tas nogāja un runāja ar augstiem priesteriem un kara virsniekiem, kā tas Viņu tiem nodotu.
- 5 Un tie tapa līksmi un norunāja, viņam naudu dot.
- 6 Un tas apsolīja un meklēja izdevīgu laiku, Viņu tiem nodot bez dumpja.
- 7 Bet neraudzētās maizes diena nāca, kur Pashā jērs bija jākauj.
- 8 Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “‹Ejat un sataisāt mums Pashā jēru, ka ēdam.›”
- 9 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?”
- 10 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; ejat tam pakaļ tanī namā, kur tas ieiet,›
- 11 ‹Un sakāt uz nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Pashā jēru?›
- 12 ‹Un viņš jums rādīs vienu lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.›”
- 13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Pashā jēru sataisīja.
- 14 Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu.
- 15 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu.›
- 16 ‹Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.›”
- 17 Un biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “‹Ņemiet to un daliet to savā starpā.›
- 18 ‹Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.›”
- 19 Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “‹Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.›”
- 20 Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena sacīdams: “‹Šis biķeris ir jaunā derība› ‹iekš Manām asinīm, kas par jums top izlietas.›
- 21 ‹Bet redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.›
- 22 ‹Un Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas ir nolikts, tomēr ak vai, tam cilvēkam, kas Viņu nodod.›”
- 23 Un tie iesāka apjautāties savā starpā, kurš jel viņu starpā tas esot, kurš to grasās darīt.
- 24 Un tur arī bāršanās cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot tas lielākais?
- 25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “‹Pasaules ķēniņi valda, un varenie top saukti cienīgi kungi;›
- 26 ‹Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu starpā būs būt kā mazākajam, un augstākajam kā kalpotājam.›
- 27 ‹Jo kurš tas lielākais, vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu starpā kā tāds, kas kalpo.›
- 28 ‹Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis iekš Manām kārdināšanām,›
- 29 ‹Un tāpēc Es jums esmu novēlējis Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,›
- 30 ‹Ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz krēsliem, tiesāt divpadsmit Israēla ciltis.›”
- 31 Un Tas Kungs sacīja: “‹Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.›
- 32 ‹Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu vienreiz atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus.›”
- 33 Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”
- 34 Bet Viņš sacīja: “‹Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz nebūsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.›”
- 35 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?›” Un tie sacīja: “Nekas!”
- 36 Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu.›
- 37 ‹Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš tiem netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.›”
- 38 Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “‹Ir diezgan.›”
- 39 Un izgājis Viņš staigāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja pakaļ.
- 40 Un tai vietā nācis Viņš uz tiem sacīja: “‹Lūdziet, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.›”
- 41 Un Viņš novērsās no tiem akmens metiena tālumā un ceļos nometies lūdzās,
- 42 Un sacīja: “‹Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.›”
- 43 Bet Viņam viens eņģelis no debesīm parādījās un Viņu stiprināja.
- 44 Un kad Viņš nāves bailēs cīnījās, tad Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
- 45 Un no pielūgšanas cēlies Viņš nāca pie Saviem mācekļiem, un tos atrada aizmigušus aiz noskumšanas,
- 46 Un uz tiem sacīja: “‹Ko jūs guļat? Ceļaties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.›”
- 47 Un Viņam vēl runājot, redzi, pulks ļaužu un viens no tiem divpadsmit, Jūdas vārdā, gāja tiem priekšā un nāca tuvu pie Jēzus, Viņu skūpstīt.
- 48 Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod To Cilvēka Dēlu?›”
- 49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas tur gribēja notikt, uz Viņu sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?”
- 50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, un tam nocirta labo ausi.
- 51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “‹Ļaujat pat to›,” un Viņš tam ausi aizskāra un to dziedināja.
- 52 Un Jēzus sacīja uz augstiem priesteriem un kara virsniekiem pie Dieva nama un vecajiem, kas Viņam bija nākuši virsū: “‹Jūs esat izgājuši tā kā pret slepkavu ar zobeniem un šķēpiem.›
- 53 ‹Es esmu bijis ikdienas pie jums Dieva namā, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības spēks.›”
- 54 Un tie Viņu saņēma, veda un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris gāja no tālienes pakaļ.
- 55 Un kad tie uguni bija sakūruši nama vidū un kopā nosēdušies, Pēteris apsēdās viņu starpā.
- 56 Un viena kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja to un sacīja: “Šis arīdzan bija pie Viņa.”
- 57 Bet tas Viņu aizliedza sacīdams: “Sieva, es Viņu nepazīstu.”
- 58 Un par mazu brīdi vēl cits to redzēdams sacīja: “Tu arīdzan esi no tiem.” Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es neesmu.”
- 59 Un pēc vienas stundas cits to apstiprināja sacīdams: “Patiesi, šis arīdzan ir bijis pie Viņa, jo tas arīdzan ir Galilejs.”
- 60 Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.” Un tūdaļ kad tas vēl runāja, gailis dziedāja.
- 61 Un Tas Kungs atgriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris pieminēja Tā Kunga vārdu, ka Tas uz viņu bija sacījis: “‹Pirms nekā gailis dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.›”
- 62 Un ārā izgājis Pēteris raudāja gauži.
- 63 Bet vīri, kas Jēzu turēja, Viņu apmēdīja un sita.
- 64 Un tie Viņu aizklāja un sita Viņam vaigā un Viņam vaicāja sacīdami: “Uzmini, pravietis būdams, kurš Tevi sitis?”
- 65 Arī daudz citus vārdus tie uz Viņu sacīja, zaimodami.
- 66 Un kad gaisma ausa, tad sapulcējās ļaužu vecaji un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie To veda augšā priekš savas tiesas
- 67 Un sacīja: “Ja Tu esi Kristus, tad saki mums.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “‹Ja Es jums saku, tad jūs neticat;›
- 68 ‹Bet ja Es vaicāšu, tad jūs Man neatbildēsiet un Mani nelaidīsiet vaļā.›
- 69 ‹Bet no šī laika Tas Cilvēka Dēls sēdēs pie Tā Visspēcīgā Dieva labās rokas.›”
- 70 Tad visi sacīja: “Vai tad Tu esi Dieva Dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jūs to sakāt, un Es tas esmu.›”
- 71 Un tie sacīja: “Kādas liecības mums vēl vajag? Mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes.”