Lūkas evaņģēlijs 5
Latviešu valoda Svētā Bībele · 39 verses
- 1 Bet notikās, kad ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera,
- 2 Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus.
- 3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas.
- 4 Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: “‹Dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat.›”
- 5 Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es tīklu gribu izmest.”
- 6 Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa.
- 7 Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima.
- 8 Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”
- 9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši;
- 10 Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “‹Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot›.”
- 11 Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja Viņam pakaļ.
- 12 Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”
- 13 Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “‹Es gribu, topi šķīstīts.›” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.
- 14 Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “‹Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.›”
- 15 Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām.
- 16 Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
- 17 Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot,
- 18 Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija paralizēts; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā.
- 19 Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
- 20 Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: “‹Cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti.›”
- 21 Un rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?”
- 22 Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Ko jūs domājat savās sirdīs?›
- 23 ‹Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā?›
- 24 ‹Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot,› (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) ‹Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām!›”
- 25 Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams.
- 26 Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.”
- 27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “‹Nāc Man pakaļ.›”
- 28 Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
- 29 Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās.
- 30 Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?”
- 31 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem.›
- 32 ‹Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.›”
- 33 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer?”
- 34 Bet Viņš uz tiem sacīja: “‹Kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem.›
- 35 ‹Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs.›”
- 36 Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: “‹Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un ielāps no jaunām nederēs uz vecām.›
- 37 ‹Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi jaunais vīns traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un trauki ies bojā;›
- 38 ‹Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.›
- 39 ‹Un nevienam, kas veco dzēris, tūdaļ neiegribās jaunā, jo tas saka: vecais ir labāks.›”