Marka evaņģēlijs 2
Latviešu valoda Svētā Bībele · 28 verses
- 1 Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaūmu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
- 2 Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem to vārdu sludināja.
- 3 Un pie Viņa nāca ar vienu paralizēto, ko četri nesa.
- 4 Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atklāja jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida gultu, uz kuras paralizētais gulēja.
- 5 Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz paralizēto: “‹Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.›”
- 6 Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
- 7 “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
- 8 Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “‹Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?›
- 9 ‹Kas ir vieglāki: — vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; — vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?›
- 10 ‹Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam vara ir virs zemes, grēkus piedot,›” (Viņš sacīja uz paralizēto:)
- 11 “‹Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.›”
- 12 Un tas tūdaļ cēlās un gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
- 13 Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
- 14 Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “‹Staigā Man pakaļ!›” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.
- 15 Un notikās, Tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ.
- 16 Un kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
- 17 Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “‹Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.›”
- 18 Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
- 19 Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr brūtgāns pie tiem ir? Kamēr brūtgāns pie viņiem, tie nevar gavēt.›
- 20 ‹Bet nāks dienas, ka brūtgāns no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.›
- 21 ‹Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi jaunais ielāps noplīst no vecām drēbēm un plīsums paliek jo liels.›
- 22 ‹Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.›”
- 23 Un notikās, Viņam sabatā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
- 24 Un farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav brīv?”
- 25 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?›
- 26 ‹Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatara› ‹laikā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.›”
- 27 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.›
- 28 ‹Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.›”