Marka evaņģēlijs 4
Latviešu valoda Svētā Bībele · 41 verses
- 1 Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
- 2 Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:
- 3 “‹Klausiet: redzi, sējējs izgāja sēt.›
- 4 ‹Un notikās, sējot cits krita ceļmalā, un putni apakš debess nāca un to apēda.›
- 5 ‹Un cits krita uz akmenāju, kur tam nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tam nebija dziļas zemes.›
- 6 ‹Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tas savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes.›
- 7 ‹Un cits krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tas nenesa augļus.›
- 8 ‹Un cits krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cits nesa trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmit kārtīgi un cits simtkārtīgi.›”
- 9 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.›”
- 10 Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ
- 11 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām,›
- 12 ‹Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.›”
- 13 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības?›
- 14 ‹Sējējs sēj Vārdu.›
- 15 ‹Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur Vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un Vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts.›
- 16 ‹Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas Vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.›
- 17 ‹Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet Vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību.›
- 18 ‹Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas Vārdu dzird,›
- 19 ‹Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē Vārdu un tas paliek neauglīgs.›
- 20 ‹Un kas uz labo zemi sēti, ir tie, kas Vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.›”
- 21 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai svece top iededzināta, lai to liek apakš pūra, vai apakš galda›? ‹Vai ne tāpēc, lai to liek uz lukturi?›
- 22 ‹Jo nekas nav apslēpts, kas nebūtu nācis gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.›
- 23 ‹Jo kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.›”
- 24 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.›
- 25 ‹Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.›”
- 26 Un Viņš sacīja: “‹Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.›
- 27 ‹Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un tā sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.›
- 28 ‹Jo zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus iekš vārpas.›
- 29 ‹Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sirpi sūta, jo pļaujamais laiks ir klāt.›”
- 30 Un Viņš sacīja: “‹Kam mēs Dieva valstību līdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to nozīmēsim?›
- 31 ‹Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes.›
- 32 ‹Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.›”
- 33 Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem Vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast.
- 34 Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.
- 35 Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “‹Pārcelsimies uz viņu malu.›”
- 36 Un ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.
- 37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka laiva jau pildījās.
- 38 Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
- 39 Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “‹Klusu, mierā!›” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.
- 40 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?›”
- 41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”