Marka evaņģēlijs 7
Latviešu valoda Svētā Bībele · 37 verses
- 1 Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no rakstu mācītājiem, no Jeruzālemes nākuši.
- 2 Un redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām rokām maizi ēdam, tie tos rāja.
- 3 Jo farizeji un visi Jūdi neēd, ja tie rokas daudzkārt nav mazgājuši, vecaju likumus turēdami.
- 4 Un no tirgus nākot tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies darīt, dzeramu trauku un krūžu un vara rīku un gultu (un solu) mazgāšanas.
- 5 Tad tie farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: “Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?”
- 6 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “‹Gan labi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: “Šie ļaudis ar lūpām Mani godā, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.›
- 7 ‹Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.”›
- 8 ‹Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus, krūžu un biķeru mazgāšanas, un darāt vēl daudz citas tādas lietas.›”
- 9 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹It jauki jūs Dieva bausli atmetat, lai savu likumu turētu.›
- 10 ‹Jo Mozus ir sacījis: godā savu tēvu un savu māti; un kas ļaunu runā pret tēvu vai māti, tam būs mirt.›
- 11 ‹Bet jūs sakāt: ja cilvēks uz tēvu vai māti saka: korban, tas ir: lai tas ir Dievam par upuri, kas tev no manis varētu par labu nākt;›
- 12 ‹Tad jūs viņam vairs neļaujat nenieka darīt priekš tēva vai mātes,›
- 13 ‹Iznīcinādami Dieva vārdu ar savu likumu, ko jūs esat iecēluši. Un daudz tādas lietas jūs dariet.›”
- 14 Un ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “‹Klausiet Mani visi un saprotiet.›
- 15 ‹Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes iekš tā ieiet, bet kas no tā iziet, tas cilvēku apgāna.›
- 16 ‹Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.›”
- 17 Un kad Viņš no ļaudīm nogāja namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības.
- 18 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai arī jūs esat tādas nesaprašas? Vai jūs neprotat, ka tas, kas no ārpuses cilvēkā ieiet, viņu nevar apgānīt?›
- 19 ‹Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet pa zināmu ceļu, pa ko visa barība iziet ārā›.”
- 20 Bet Viņš sacīja: “‹Kas no cilvēka iziet, tas cilvēku apgāna.›
- 21 ‹Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības,›
- 22 ‹Zādzības, negausības, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība.›
- 23 ‹Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un cilvēku apgāna.›”
- 24 Un no turienes cēlies, Viņš nogāja uz Tirus un Sidonas robežām. Un kādā namā iegājis, Viņš gribēja, ka neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt paslēpts.
- 25 Jo viena sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, nāca un nometās priekš Viņa kājām.
- 26 Bet tā bija Grieķu sieva, no dzimuma Siro-Feniķiete, un Viņu lūdza, lai velnu izdzītu no viņas meitas.
- 27 Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājās bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.›”
- 28 Un viņa atbildēja un uz To sacīja: “Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.”
- 29 Un Viņš uz to sacīja: “‹Šī vārda dēļ ej! velns ir izbēdzis no tavas meitas.›”
- 30 Un nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis.
- 31 Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš nāca pie Galilejas jūras vidū starp to desmit pilsētu robežām.
- 32 Un pie Viņa atveda vienu kurlmēmu, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku.
- 33 Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli;
- 34 Un skatījās uz debesi, nopūtās un sacīja uz to: “‹Efata,›” tas ir: “‹Atveries!›”
- 35 Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi.
- 36 Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo Viņš to aizliedza, jo vairāk tie to sludināja,
- 37 Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”