Mateja evaņģēlijs 27
Latviešu valoda Svētā Bībele · 66 verses
- 1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu.
- 2 Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam.
- 3 Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstiem priesteriem un vecajiem,
- 4 Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.”
- 5 Un sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās.
- 6 Bet augstie priesteri sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.”
- 7 Bet tie sarunājās un par tiem pirka podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
- 8 Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai.
- 9 Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem;
- 10 Un tos devuši par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.”
- 11 Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “‹Tu to saki.›”
- 12 Un kad viņš no augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja.
- 13 Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?”
- 14 Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka zemes valdītājs it ļoti brīnījās.
- 15 Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja.
- 16 Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.
- 17 Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?”
- 18 Jo viņš zināja, ka tie To no skaudības bija nodevuši.
- 19 Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.”
- 20 Bet augstie priesteri un vecaji pārrunāja ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut.
- 21 Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”
- 22 Tad Pilāts uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”
- 23 Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”
- 24 Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie Šī Taisnā asinīm; raugāt paši!”
- 25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.”
- 26 Tad viņš tiem Barabu atlaida, bet Jēzu šauta un nodeva, ka taptu krustā sists.
- 27 Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu pulku.
- 28 Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli,
- 29 Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
- 30 Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma niedri un sita Viņa galvu.
- 31 Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists.
- 32 Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam krustu nest.
- 33 Un nākuši uz to vietu, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,
- 34 Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert.
- 35 Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”
- 36 Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.
- 37 Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
- 38 Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
- 39 Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas
- 40 Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.”
- 41 Tāpat arī augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:
- 42 “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim.
- 43 Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; to Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.”
- 44 To Viņam arī slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti.
- 45 Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
- 46 Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “‹Eli, Eli, lama zabahtani?›” tas ir: ‹Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?›
- 47 Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.”
- 48 Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja.
- 49 Bet citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”
- 50 Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli.
- 51 Un redzi, priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa,
- 52 Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšām.
- 53 Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšām celšanās tie nāca svētā pilsētā un parādījās daudziem.
- 54 Bet kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami zemes trīcēšanu un kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.”
- 55 Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija pakaļ gājušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes.
- 56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un tā Cebedeja dēlu māte.
- 57 Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis.
- 58 Šis nogājis pie Pilāta izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja, tās dot.
- 59 Un Jāzeps miesas ņēmis ietina smalkā audeklī,
- 60 Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekš kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.
- 61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, tās apsēdās kapam pretī.
- 62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisīšanas dienas, augstie priesteri un farizeji pie Pilāta sapulcējās
- 63 Un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka Šis viltnieks vēl dzīvs būdams sacīja: “‹Pēc trim dienām Es gribu augšāmcelties.›”
- 64 Tāpēc pavēli, ka kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un pēdējā viltība būs sliktāka nekā pirmā.”
- 65 Bet Pilāts uz tiem sacīja: “Te jums ir sargi, ejat un sargājiet, kā zinādami.”
- 66 Tie nogāja un apsargāja kapu ar sargiem un aizzieģelēja akmeni.