Mateja evaņģēlijs 9
Latviešu valoda Svētā Bībele · 38 verses
- 1 Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.
- 2 Un lūk, pie Viņa atnesa paralizētu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz paralizēto: “‹Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti. ›”
- 3 Un lūk, kādi no rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”
- 4 Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “‹Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?›
- 5 ‹Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”›
- 6 ‹Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,›” (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) “‹Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.›”
- 7 Un viņš cēlās un gāja mājās.
- 8 Kad ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
- 9 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “‹Nāc Man pakaļ.›” Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
- 10 Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
- 11 Kad farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”
- 12 Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: “‹Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.›
- 13 ‹Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.›”
- 14 Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”
- 15 Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.›
- 16 ‹Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo ielāps noplīst no drēbēm un plīsums paliek lielāks.›
- 17 ‹Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki plīst, un vīns izgāžas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.›”
- 18 Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”
- 19 Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar Saviem mācekļiem.
- 20 (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
- 21 Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”
- 22 Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “‹Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.›” Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
- 23 Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,
- 24 Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.›” Bet tie par Viņu smējās.
- 25 Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšām.
- 26 Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
- 27 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
- 28 Un Viņam namā ieejot aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?›” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”
- 29 Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “‹Lai jums notiek pēc jūsu ticības.›”
- 30 Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “‹Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.›”
- 31 Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
- 32 Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
- 33 Un kad velns bija izdzīts, tad mēmais runāja. Un ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”
- 34 Bet farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”
- 35 Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams ļaudīm visas sērgas un visas vājības.
- 36 Un kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
- 37 Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “‹Pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju.›
- 38 ‹Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.›”