Mateja evaņģēlijs 7 — Latviešu valoda Svētā Bībele

1 ‹Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.›

2 ‹Jo ar kādu tiesu jūs tiesājiet, jūs tapsiet tiesāti, un ar kādu mēru jūs mērojiet, jums taps atmērots.›

3 ‹Un ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī tu nenomani?›

4 ‹Jeb kā tu sacīsi uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, — un redzi, baļķis ir tavā paša acī?›

5 ‹Tu liekuli, velc papriekš baļķi no savas acs un tad pielūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.›

6 ‹Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs nesaplosa.›

7 ‹Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts.›

8 ‹Jo ikviens, kas lūdzās, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, top atvērts.›

9 ‹Jeb kurš cilvēks ir jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizes lūdzās, dotu akmeni?›

10 ‹Jeb kad tas zivi lūdzās, tam dotu čūsku?›

11 ‹Ja tad jūs, ļauni būdami, zināt saviem bērniem dot labas dāvanas, vai jo vairāk jūsu Tēvs debesīs nedos laba tiem, kas Viņu lūdz?›

12 ‹Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Jo šī ir bauslība un pravieši.›

13 ‹Ieejat caur šauriem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un to ir daudz, kas caur tiem ieiet.›

14 ‹Un vārti ir šauri un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un to ir maz, kas to atrod.›

15 ‹Bet sargājieties no viltīgiem praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.›

16 ‹Pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt. Kas var lasīt vīnogas no ērkšķiem, jeb vīģes no dadžiem?›

17 ‹Tāpat ikkatrs labs koks nes labus augļus, bet nelāga koks nes nelabus augļus.›

18 ‹Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.›

19 ‹Ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.›

20 ‹Tāpēc pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt.›

21 ‹Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstībā; bet tas, kas Mana debesu Tēva prātu dara.›

22 ‹Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam velnus izdzinuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam daudz varenus darbus darījuši?›

23 ‹Un tad Es tiem it skaidri sacīšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; ejat nost no Manis, jūs ļauna darītāji.›

24 ‹Tāpēc ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, to Es līdzināšu kādam gudram vīram, kas savu namu uztaisījis uz klints kalna.›

25 ‹Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un piesitās pie nama, tad tas tomēr neapgāzās; jo tas bija uztaisīts uz klints›.

26 ‹Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, tas taps līdzināts ģeķim, kas savu namu uztaisījis uz smiltīm.›

27 ‹Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un sitās pie nama, tad tas apgāzās un gāja viss postā.”›

28 Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, tad ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.

29 Jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais, un nekā rakstu mācītāji.