Mateja evaņģēlijs 4
  • 1 Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts.
  • 2 Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst.
  • 3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
  • 4 Un Viņš atbildēja un sacīja: “‹Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” ›”
  • 5 Tad velns Viņu noveda sev līdz uz svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā.
  • 6 Un uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: “Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.””
  • 7 Tad Jēzus uz to sacīja: “‹Atkal stāv rakstīts: “Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.”›”
  • 8 Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību,
  • 9 Un uz To sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.”
  • 10 Tad Jēzus uz to sacīja: “‹Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot›.””
  • 11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
  • 12 Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju.
  • 13 Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zebulona un Naftalis robežās,
  • 14 Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Jesaju, kas tā saka:
  • 15 “Zebulona zeme un Naftalis zeme uz jūrmalas pusi, AizJordāne, pagānu Galileja,
  • 16 Ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.”
  • 17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: “‹Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi.›”
  • 18 Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki.
  • 19 Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.›”
  • 20 Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
  • 21 Un no turienes tālāk gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca.
  • 22 Tad tie tūdaļ laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ.
  • 23 Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams ļaudīm visas slimības un visas vājības.
  • 24 Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un paralizētus, un Viņš tos darīja veselus.
  • 25 Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no Dekapoles un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jordānes.