Psalmi 59
  • 1 Dāvida sirds dziesma, pēc: “nesamaitā”; kad Sauls nosūtīja, vaktēt to namu, ka viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas.
  • 2 Izglāb mani no ļauna darītājiem un atpestī mani no asins ļaudīm.
  • 3 Jo redzi tie glūn uz manu dvēseli, vareni sapulcējās pret mani, lai gan neesmu grēkojis nedz noziedzies, ak Kungs!
  • 4 Bez vainas tie tek un sataisās. Uzmosties man palīgā un skaties!
  • 5 Tu, ak Kungs, Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, piemeklēt visus pagānus, neapžēlojies par nevienu, kas tik viltīgi dodas uz netaisnību. (Sela.)
  • 6 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un skraida apkārt pa pilsētu.
  • 7 Redzi, tie ar savu muti plukšķ, zobeni ir viņu lūpās, jo — kas to dzird?
  • 8 Bet Tu, Kungs, par tiem smiesies, Tu apmēdīsi visus pagānus.
  • 9 Pret viņu varu es gaidīšu uz Tevi, jo Dievs ir mans patvērums.
  • 10 Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību, Dievs man liek ar prieku uzlūkot savus pretiniekus.
  • 11 Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar Savu varu, un nogāz tos, ak Kungs, mūsu priekšturamās bruņas!
  • 12 Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu pēc, ko tie runā.
  • 13 Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam. (Sela.)
  • 14 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un skraida apkārt pa pilsētu.
  • 15 Tie skraida šurp un turp barības pēc, un kad nav paēduši, paliek pa nakti.
  • 16 Bet es dziedāšu no Tava stipruma un teikšu rītos Tavu žēlastību, jo Tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā.
  • 17 No Tevis es dziedāšu, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!