Psalmi 102
  • 1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
  • 2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
  • 3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
  • 4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
  • 5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
  • 6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs izpostītās vietās.
  • 7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
  • 8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
  • 9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
  • 10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
  • 11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
  • 12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
  • 13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
  • 14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
  • 15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
  • 16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
  • 17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
  • 18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
  • 19 Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
  • 20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
  • 21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
  • 22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
  • 23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
  • 24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
  • 25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
  • 26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
  • 27 Bet Tu paliec tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
  • 28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.