Psalmi 139
  • 1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
  • 2 Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
  • 3 Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
  • 4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
  • 5 Tu meties ap mani aizmugurē un priekšā un turi Savu roku pār mani.
  • 6 Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
  • 7 Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
  • 8 Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi.
  • 9 Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
  • 10 Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
  • 11 Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
  • 12 Tad arī tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
  • 13 Jo Tu esi radījis manu iekšieni, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
  • 14 Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
  • 15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
  • 16 Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti, un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
  • 17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
  • 18 Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
  • 19 Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
  • 20 Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
  • 21 Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
  • 22 Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
  • 23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
  • 24 Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.