Psalmi 109
Latviešu valoda Svētā Bībele · 31 verses
- 1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
- 2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
- 3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
- 4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
- 5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
- 6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
- 7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
- 8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
- 9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
- 10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
- 11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
- 12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
- 13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
- 14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
- 15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
- 16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
- 17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
- 18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
- 19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
- 20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
- 21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
- 22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
- 23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
- 24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
- 25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
- 26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
- 27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
- 28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
- 29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
- 30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
- 31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.