Psalmi 22
Latviešu valoda Svētā Bībele · 31 verses
- 1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: “rīta blāzmas stirna”. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
- 2 Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
- 3 Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
- 4 Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
- 5 Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
- 6 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
- 7 Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
- 8 Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
- 9 Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
- 10 Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
- 11 Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
- 12 Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
- 13 Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
- 14 Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
- 15 Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
- 16 Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
- 17 Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
- 18 Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
- 19 Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
- 20 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
- 21 Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
- 22 Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
- 23 Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
- 24 Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīgo bēdās, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
- 25 No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
- 26 Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
- 27 Visi zemes gali Viņu pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
- 28 Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
- 29 Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
- 30 Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
- 31 Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.