Psalmi 104
Latviešu valoda Svētā Bībele · 35 verses
- 1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
- 2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
- 3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
- 4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
- 5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
- 6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
- 7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
- 8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
- 9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
- 10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
- 11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
- 12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
- 13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
- 14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
- 15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
- 16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Libānus, ko Viņš ir dēstījis.
- 17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
- 18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
- 19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
- 20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
- 21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
- 22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
- 23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
- 24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, — zeme ir Tava padoma pilna.
- 25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
- 26 Tur iet lielas laivas un levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
- 27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
- 28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
- 29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
- 30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
- 31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
- 32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
- 33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
- 34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
- 35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.