Ījaba grāmata 39
  • 1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
  • 2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
  • 3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
  • 4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
  • 5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
  • 6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
  • 7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
  • 8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
  • 9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
  • 10 Vai tu meža vērsi ar virvēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
  • 11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
  • 12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
  • 13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
  • 14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
  • 15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
  • 16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
  • 17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
  • 18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
  • 19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
  • 20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jāizbīstas.
  • 21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
  • 22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
  • 23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
  • 24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
  • 25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
  • 26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izpleš savus spārnus pret dienasvidu?
  • 27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
  • 28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
  • 29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
  • 30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.