Ījaba grāmata 21
Latviešu valoda Svētā Bībele · 34 verses
- 1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
- 2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā (jūs) mani iepriecināsiet.
- 3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
- 4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
- 5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
- 6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
- 7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
- 8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
- 9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
- 10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
- 11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
- 12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
- 13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā.
- 14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
- 15 Kas ir Visuvarenais, ka mēs Tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka To piesauktu?
- 16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
- 17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
- 18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
- 19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
- 20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no Visuvarenā bardzības.
- 21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
- 22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
- 23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
- 24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
- 25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
- 26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
- 27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
- 28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
- 29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
- 30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
- 31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
- 32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
- 33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
- 34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.