Ījaba grāmata 34
Latviešu valoda Svētā Bībele · 37 verses
- 1 Un Elihus atbildēja un sacīja:
- 2 Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
- 3 Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
- 4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
- 5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
- 6 Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
- 7 Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
- 8 Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
- 9 Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
- 10 Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un Visuvarenais netaisns.
- 11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
- 12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un Visuvarenais nepārgroza tiesu!
- 13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
- 14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
- 15 Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
- 16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
- 17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt Vistaisnāko?
- 18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
- 19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
- 20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
- 21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
- 22 Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
- 23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
- 24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
- 25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
- 26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
- 27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
- 28 Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
- 29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
- 30 Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
- 31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
- 32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
- 33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
- 34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
- 35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
- 36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
- 37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret Stipro Dievu.