Ījaba grāmata 33
Latviešu valoda Svētā Bībele · 33 verses
- 1 Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
- 2 Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
- 3 Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
- 4 Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
- 5 Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
- 6 Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
- 7 Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
- 8 Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
- 9 “Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
- 10 Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
- 11 Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.”
- 12 Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
- 13 Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem Saviem darbiem?
- 14 Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
- 15 Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
- 16 Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
- 17 Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
- 18 Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
- 19 Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
- 20 Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
- 21 Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
- 22 Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
- 23 Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
- 24 Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
- 25 Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
- 26 Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, — tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
- 27 Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
- 28 Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
- 29 Redzi, to visu dara Stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
- 30 Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
- 31 Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
- 32 Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
- 33 Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.