Ījaba grāmata 4
  • 1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
  • 2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, — kas varētu klusu ciest?
  • 3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
  • 4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
  • 5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
  • 6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
  • 7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
  • 8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
  • 9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
  • 10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
  • 11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
  • 12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
  • 13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
  • 14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
  • 15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
  • 16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
  • 17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
  • 18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu,—
  • 19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kuru pamati pīšļos stāv, taps no kodēm maitāti.
  • 20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
  • 21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.