Ījaba grāmata 32
Latviešu valoda Svētā Bībele · 22 verses
- 1 Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
- 2 Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
- 3 Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
- 4 Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
- 5 Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
- 6 Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
- 7 Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
- 8 Bet tas ir gars iekš cilvēka un Visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
- 9 Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
- 10 Tādēļ es gribu runāt, — klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
- 11 Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
- 12 Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
- 13 Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
- 14 Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. —
- 15 Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
- 16 Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
- 17 Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
- 18 Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
- 19 Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
- 20 Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
- 21 Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
- 22 Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.